2003. gada maijs

Aiviekstes 3, Ļaudona, LV-4862, Madonas rajons. Tālr. 64807201, e-pasts: pasts@teici.lv www.teici.gov.lv

Izdevums sagatavots ar Eiropas Komisijas "Life" programmas atbalstu.

Pavasaris.

Tas līdzinās gadumijai dabā - atkal un no jauna viss sākas, plaukst, steidzas un mutuļo. Visi laimīgie dodas uz me-žiem, purviem, pļavām, bet nedaudzajiem palicējiem kabinetos ir mazliet skumīgi. Darbi dabā sākas agros rītos un turpinās vēlās vakara stundās. Katrs dodas pie saviem izvēlētajiem „dzīves draugiem" - lido līdzi dzērvēm un ērgļiem, riesto līdz ar rubeņiem, sauc pūces cauru nakti, apciemo sikspārņus, pievilina tauriņus, pārstaigā mežus un pļavas. Kantorī redzamas pirmajos saules staros iedegušas, nogurušas, pat bārdām apaugušas, bet priecīgas sejas. Katra stunda, kas pavadīta sanāksmēs vai pie datora liekas bezjēdzīgi zaudēta, jo Pavasarim ir īpašs, straujāks laika ritējums.

Juris Jātnieks

Lai pietiek gudrības, entuziasma un izturības mums visiem!

Teiči izskatās labi

Divas dienas šajā pavasarī Teiču dabas rezervāta inspektors Valdis Garančs pavadīja Salacgrīvā, kur notika Baltijas vides aizsardzības inspektoru 2. forums. Katru valsti starptautiskajā forumā pārstāvēja 8-10 cilvēki. - Apmainījāmies pieredzē, aprunājāmies par aktuālākajām problēmām, mēģinājām rast kādus kopīgus risinājumus dabas aizsardzības jomā, - pēc tikšanās Salacgrīvā stāsta Valdis Garančs. Uz jautājumu, kā Baltijas valstu dabas aizsargājamo teritoriju kontekstā vērtējami Teiči, inspektors atbild, ka Teiču dabas rezervāts ir augstā līmenī. Gan Lietuvas, gan igauņu kolēģi sūdzējušies, ka īpaši aizsargājamām dabas teritorijām viņu valstī nepietiek ar to finansējumu, ko tām atvēl no valsts budžeta . Uzzinot, ka Teičos sagādāta laba tehnika, sakaru līdzekļi utml., viņi bijuši pārsteigti par latviešu labo tehnisko "bruņojumu". - Izrādās, kaimiņvalstīs kolēģi nav pietiekoši aktīvi iesaistījušies projektu darbā, - atklāj Valdis Garančs, - mūsu rezervāta administrācija regulāri izstrādā projektus, no kuriem gūst papildu līdzekļus rezervāta apsekošanai un attīstībai. Igaunijā pat inspektoru pienākumus veic administrācijas cilvēki, tas ir neiedomājami!- izsaucas Valdis Garančs.

Foruma noslēgumā klātesošie pārrunāja jautājumus par organizatoriskiem priekšlikumiem, proti, vai un kad nepieciešams organizēt 3. Baltijas vides aizsardzības forumu. Tā kā Igaunijā un Lietuvā top jauni medību un zvejas likumi, tika nolemts, ka

3. Baltijas vides aizsardzības forums būs, un par šiem jautājumiem tiks runāts nākamajā tikšanās reizē.
INESE ANDERSONE

Zemes pirkšana dabas aizsardzībai

Andra Avotiņa foto

No kreisās: Teiču dabas rezervāta direktors Juris Jātnieks, administratīvi saimnieciskās daļas vadītājs Māris Rezgoriņš, Eiropas Komisijas eksperts Mats Eriksons un Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš sarunā par "Life" projektā paveikto.

No 2001. gada oktobra Teiču reģionā tiek realizēts Eiropas Ko-misijas atbalstītais "Life" projekts, kura ietvaros paredzēts iegādāties 300- 600 hektāru zemes dabas aizsardzības vajadzībām. Bioloģiski vērtīgu zemesgabalu iegādi Teiču dabas rezervāts uzsāka jau 2000. gadā, kad tika izveidots Teiču mitrzemju fonds un ar Ramsāres konvencijas biroja finansiālo atbalstu no privātīpašniekiem atpirkti 2 zemesgabali. To kopējā pla-tība toreiz bija 56,8 hektāri.

"Life" projekta tehniskais direktors, Teiču administratīvi saimnieciskās daļas vadītājs Māris Rezgoriņš skaidro, kāpēc šobrīd nepieciešama bioloģiski vērtīgu zemes gabalu (robežojas ar Teiču vai Krustkalnu dabas rezervātiem) pirkšana vai izņēmuma gadījumos - ilgtermiņa noma.
- Pašreizējās Teiču dabas rezervāta robežas tika noteiktas 1982. gadā pa meža kvartālu vai kādreizējām valsts meža zemes un kolhozu zemes robežām, neņemot vērā dabīgās ekosistēmu robežas, - stāsta Māris. - Rezultātā ievērojama Teiču purva un ar to ekoloģiski saistīto mitro mežu daļa palika ārpus rezervāta teritorijas. Tai joprojām nav nodrošināts nepieciešamais aizsardzības režīms. Vēl vairāk - pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā notiek intensīva rezervātam blakus esošo privāto mežu izciršana, apdraudot rezervāta ekosistēmu normālu funkcionēšanu. Rezervāta robeža jau šobrīd daudzos tās posmos sakrīt ar tam piegulošās kailcirtes robežu, īpaši smaga situācija šai ziņā ir Krustkalnos. Bioloģiski nozīmīgu zemesgabalu atpirkšana un pievienošana rezervāta teritorijai tāpēc ir labākais risinājums, kā ilglaicīgi nodrošināt nepieciešamo aizsardzību dabas vērtībām, vienlaikus panākot pilnīgu kompensāciju īpašniekiem.

Projekta realizācijas laikā paredzēts nopirkt vismaz 300 hektāru zemes. Iegādei paredzētie zemes gabali tiek izvēlēti saskaņā ar projekta "Life" pieteikumā iekļauto prioritāri pērkamo zemju sarakstu. šajā sarakstā iekļauti zemes gabali, uz kuriem konstatēts viens vai vairāki ar ES un nacionālo likumdošanu noteiktie īpaši aizsargājamo biotopu veidi un konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai to dzīvotnes.

Zemes iegādi, optimizējot rezervātu teritorijas, paredzēts turpināt arī pēc "Life" projekta izpildes. Visi nopirktie zemes gabali tiek reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā, tie tiks pievienoti Teiču dabas rezervāta teritorijai un turpmāk apsaimniekoti saskaņā ar dabas rezervāta noteikumiem.

Šobrīd paveiktais:

- Nopirkti un pārreģistrēti zemesgrāmatās 9 īpašumi ar kopējo platību 206,94 ha.

- Noslēgti priekšlīgumi vai vienošanās, tiek gatavoti MK rīkojumi par 12 zemesgabalu (ar kopējo platību aptuveni 98 ha) iegādi. Dažādās sarunu un saistību dokumentu sagatavošanas stadijās ir vairāku īpašumu vai to daļu (ar kopējo platību apt. 50 ha) iegāde.

- Papildināts un precizēts prioritāri pērkamo zemju saraksts, saskaņā ar aktuāliem projekta rīcības gaitā gūtiem sugu un biotopu inventarizācijas datiem. Tajā šobrīd ieklauti 47 īpašumi.

- Zemes īpašnieki (lietotāji) ir aptaujāti par rezervātu interesējošo zemesgabalu pirkšanas iespējām, skaidrojot dabas vērtību saglabāšanas nozīmību. Lielākā īpašnieku daļa piekrīt pārdot zemi dabas aizsardzības vajadzībām par pamatotām cenām.

- Iegūts liels informācijas apjoms (kartogrāfiskā informacija, zemesgabalu kadastrālais un tirgus novērtējums, informācija par īpašniekiem, īpašumu tiesisko statusu u. c.) par īpašumiem, kuri robežojas ar Teiču vai Krustkalnu dabas rezervātiem.

- Turpināta likumdošanas izpēte. Izstrādāti priekšlikumi zemes iegādes administratīvā procesa optimizācijai.

- Izstrādāta metodoloģija un uzkrāta pieredze sarunās ar zemes īpašniekiem, saistību dokumentu noformēšanā, zemes īpašumu sadalīšanā un novētēšanā, MK rīkojumu sagatavošanā, īpašumu reģistrācijā zemesgrāmatās.

Faktori, kas negatīvi ietekmē paredzēto darbību sekmīgu īstenošanu:

- daudzi bioloģiski vērtīgi meži ir jau nocirsti,

- liela daļa rezervātu teritorijām piegulošo zemes īpašumu ir nelieli (2-3 ha), kā rezultātā nepieciešams realizēt lielu skaitu administratīvi komplicētu darījumu,

- TDR administrācijai nav deleģēta nepieciešamā administratīvā kompetence darījumu veikšanai ar nekustamajiem īpašumiem - gan pirkuma - pārdevuma darījumi, gan īpašumu reģistrācija zemesgrāmatās iespējama tikai ar ikreizēju Vides ministrijas akceptu un pilnvarojumu,

- LR likumdošanas vājā piemērotība šāda veida procesam . MK rīkojumu gatavošanas smagnējā un birokrātiskā procedūra, iepirkuma likuma normu attiecināšana uz zemes iegādēm, problēmas ar bioloģiski vērtīgu zemesgabalu, kuru reālā tirgus vērtība ievērojami pārsniedz kadastrālo novērtējumu, pirkuma cenas akceptēšanu institūcijās.

Sagatavoja MĀRIS REZGORIŅŠ

Kukaiņu pētnieka ikdiena

Teiču un Krustkalnu rezervāti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Pateicoties tam, ka abos rezervātos tiek saglabāta biotopu daudzveidība un nodrošināta ekosistēmu dabīgā attīstība, šeit sastopamas retas un aizsargājamas, kā arī Austrumlatvijai tipiskas tauriņu sugas.

Sfings — Latvijas gada kukainis 2003. Attēlā — lielais madaru sfings.

Guntis Akmentiņš, viens no pieciem Teiču dabas rezervāta inspektoriem, darbu Teičos uzsāka 1984. gadā. Tā kā inspektoriem darbs sadalīts pa iecirkņiem, Gunta Akmentiņa pārraudzībā ir Mētrienas iecirknis. Sākotnēji viņš Teiču dabas rezervātā strādāja kā entomologs (kukaiņu pētnieks). Tā iegadījies, ka lielāko uzmanību kukaiņu pētniecības darbā Guntis Akmentiņš pievērsis tauriņiem. - Latvijā ir tikai 3-4 tauriņu pētnieki, - atklāj Guntis.

No bezmugurkaulnieku sugām (pie tām pieskaitāmas arī sliekas, gliemeži, zirnekļi u.c.) Latvijā varētu būt ap 40000 sugu. Krustkalnos konsatētas 1545 bezmugurkaulnieku sugas (1175 tauriņu sugas), Teičos - 2888 bezmugurkaulnieku sugas (1348 tauriņu sugas).

Tālajos astoņdesmitajos, kad Guntis Akmentiņš bija Latvijas universitātes Bioloģijas fakultātes students, kukaiņu tēma, protams, viņam likās saistoša, bet tikai darbā Teičos un Krustkalnos entomologs ieguva reālas iemaņas un zināšanas. šobrīd Guntis izveidojis plašu tauriņu kolekciju, sākta vaboļu kolekcija, bet, kā atzīst pats entomologs, visu aptvert nav iespējams, citām sugu grupām vienkārši nav pieticis laika. - Entomologa darbs gadu no gada īpaši neatšķiras, - atzīst Guntis, - tiek turpināta tauriņu kolekcio-nēšana un sugu inventarizēšana, uzskaitīti visi tauriņi, kas novēroti mūsu teritorijā. Pērn Teičos (purva biotops) fiksētas 2 jaunas tauriņu sugas, Krustkalnos (mežu biotops) bija 3 jaunas sugas. šogad tauriņus Guntim būs iespēja skaitīt, izmantojot pārnēsājamo enerģijas avotu. Līdz ar to savā darbā viņš būs neatkarīgs no strāvas avotiem.

Tauriņu uzskaite

Sīki un detalizēti entomologs uzbur ainu, kā notiek tauriņu uzskaite. Viens no veidiem ir izvēlēties maršrutu un tad uzskaitīt visus sastaptos eksemplārus. Otra metode, kura Guntim patīk labāk, ir nakts aktīvo tauriņu uzskaite, kad ar mākslīgo gaismu tiek pievilināti tauriņi, un pēc tam tie uzskaitīti. Naktīm gan jābūt pietiekami siltām, vismaz plus 10 grādu virs nulles.

Lielu laiku entomologa darba pienākumos Guntim aizņem kolekciju sagatavošana, sugu noteikšana, apstrāde un noformēšana. Kukaiņu kolekciju lielākā nelaime esot tā, ja kolekcijā iekļūst kaitēkļi. Lai to nepieļautu, Guntis Akmentiņš kolekcijas pārcilā, pārskata, iesmidzina kaitēkļus atbaidošas indes. Daļu no entomologa veikuma ikviens interesents var apskatīt Teiču administratīvajā ēkā, informācijas centra ekspozīcijā.

Gada tauriņš - sfings

Katru gadu Entomoloģijas biedrība kādu kukaini pasludina par gada kukaini numur viens. Pērn popularizēts tika circenis. Iedzīvotāju aptaujās tika pētīts, vai šis kukainis Latvijā joprojām eksistē, un secināts, ka circenis pie mums nav samērā izplatīta suga. šogad par gada kukaini pasludināts tauriņš sfings. - Vasarā vairākās Latvijas vietās publiski demonstrēsim sfinga ?eršanas veidu, - atklāj Guntis Akmentiņš, - viena no šīm vietām jūnijā vai jūlijā būs Ļaudona. Tad aicināsim visus interesentus pievienoties gada tauriņa apskates akcijai.

Guntis stāsta, ka sfings ir viens no lielākajiem nakts tauriņiem Latvijā, dažas no šīm tauriņu sugām ir aizsargājamas. - Lidojumā sfingi izskatās kā kolibri putniņš, - zina teikt entomologs, - to spārnu platums ir apmēram 12 centimetri. Vasarā, kad zied sausserži, sfingus var pamanīt vakara stundās pie smaržīgajiem sausseržu ziediem. Romantiski un skaisti.

Darbs projektos

Līdz 2005. gadam Teiču dabas rezervātā tiek īstenotas projekta "Life" aktivitātes. Tas ir rezervāta administrācijas izstrādāts un ES atbalstīts projekts, kura ietvaros Guntis Akmentiņš apsekos rezervātam piegulošās teritorijas, novērtēs kukaiņu sugu sastāvu dažādos biotopos. Paralēli tam līdz šā gada beigām Guntis Akmentiņš iesaistījies EMERALD projektā par īpaši aizsargājamo teritoriju apsekošanu. - Latvijā ir 211 īpaši aizsargājamās teritorijas, - stāsta entomologs, - mans uzdevums ir apsekot Teičus, Krustkalnus, Barkavas ozolu audzi un žūkli. Ir izsniegtas satelītkartes, plāni un kukaiņu saraksts ar visām pazīmēm, kas jāatrod. Apsekošana notiks maijā un jūnijā.

INESE ANDERSONE

Teiču dabas rezervāta inspektors, entomologs Guntis Akmentiņš darba procesā, pētot tauriņus.

Foto no Gunta Akmentiņa arhīva

Brūnais lācītis.

Vai piesārņojums rezervātos?

Teiču un Krustkalnu dabas rezervātu tuvumā šobrīd lielu piesārņojumu avotu nav. Potenciāli bīstami ir vienīgi dzelzceļa līnija Rīga- Zilupe un valsts nozīmes autoceļš Rīga - Jēkabpils - Rēzekne. Kā uzsver Atašienes iecirkņa inspektors Jānis Vilcāns, abi ceļi rada paaugstinātu ugunsbīstamību un tiešo piesārņojumu. Izplūdes gāzes, degvielas un smērvielu izmeši, sadzīves atkritumi, kas nereti paliek pēc pasažieru vilcieniem un autotransporta, piesārņo-jumu rada arī herbicīdi, ko lieto augu iznīcināšanai uz dzelzceļa uzbēruma.

Saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, realizējot „Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas projektu Jēkabpils rajona Ozolsalā, izmeši no ražotnes skursteņa sasniegs Krustkalnu dabas rezervātu, tādējādi palielinot gaisa piesārņojumu teritorijā. Fona monitoringa datu trūkuma dēļ gan šobrīd nav iespējams objektīvi novērtēt, kādā mērā šis piesārņojums var ietekmēt rezervāta ekosistēmas.

Inese Andersone

Atziņas Eiropas dzērvju pētnieku konferencē

No 9. līdz 13. aprīlim Zviedrijā notika 5. Eiropas dzērvju pētnieku konference. Uz to no Latvijas devās arī Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš. - Piedalījos semināros, darba grupās, kurās apspriedām jautājumus par dzērvju nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībā, - stāsta Gundars Vāveriņš, - mūsu uzdevums bija nonākt pie vienotiem principiem, kādā veidā visās Eiropas valstīs risināt šo problēmu gan no juridiskā, gan finansiālā viedokļa. Uzskatu, ka tā bija viena no lietiš?ākajām konferencēm, kādās vispār esmu piedalījies. Galvenā vērība nebija veltīta akadēmiskiem un zinātniskiem referātiem, bet pārrunām, diskusijām, kā praktiski darīt savu darbu. Noklausījāmies dažādas pētījumu tēmas par dzērvju bioloģiju, izplatību, sugas aizsardzības pasākumiem. Nepārvērtējama šādās reizēs ir arī tikšanās ar kolēģiem, jaunu kontaktu dibināšana un apmaiņa ar informāciju.

- Kā dzērvju radītie postījumi skar Teiču dabas rezervātam piegulošās teritorijas?

- Katru rudeni postījumu apjoms ir atš?irīgs. Visvairāk mūsu apkārtnē šis nodarījums skar Barkavas un Murmastienes pagasta zemniekus, kuriem ir lieli, līdzeni lauki. Tur rudeņos netrūkst labības, un dzērvēm tas ļoti patīk. Ir gadi un vietas, kur zemniekiem dzērves noposta visu gada ražu, kas, protams, ir katastrofāli. Jautājums par kompensācijām pie mums ir salīdzinoši jauna lieta. Likums darbojas pāris gadus, bet reālā pieredze ir neliela. Tomēr pietiekama, lai konstatētu, kas īsti nav tā, kā vajadzētu.

Gribu atgādināt, ka likums par dzērvju un citu putnu radītajiem postījumiem attiecas uz visām mūsu valsts teritorijām vienādi. Zemniekiem pēc fakta konstatācijas momentā ir jāsazinās ar reģionālo vides pārvaldi, un šīs institūcijas speciālistiem jāorganizē grupa, kas novērtē postījumus. Metodika ir diezgan sarežģīta, bet, ja visu izdara laikus un pareizi, zemniekam ir iespēja saņemt labu kompensāciju.

- Vai zemnieki var pretendēt uz īpašām finansēm, ja apņemas savus laukus ziedot dzērvju piebarošanai?

- Metodikas Eiropā ir ļoti dažādas. Daudzās zemēs dzērves patiešām īpaši piebaro. Zviedrijā mūs aizveda uz vienu piebarošanas vietu, kur pavasaros koncentrējas lielākā daļa dzērvju. Tur nedēļas laikā viņām izbaro apmēram 10 tonnas labības. Dienā, kad Hornborgas ezera rajonā pabijām mēs, uz visai pārskatāmā lauka pulcējās 11,5 tūkstoši dzērvju. šādā veidā putni tiek atvilināti no apkārtējo zemnieku sējumiem, un tiek izglābti zemnieku lauki.

Izraēlā dzērves, piemēram, piebaro ar zemes riekstiem, tā ka katrā zemē to dara savādāk. Kā ir Latvijā? Pie mums šādas prakses vēl nav, mums galvenais ir novērst dzērvju radītos postījumus rudenī, kuru dēļ cilvēkiem jāplēš teju mati no galvas. Zinu daudzus zemniekus, kuri dzērvju dēļ bijuši dziļā izmisumā.

Gundara Vāveriņa foto

Dzērves pie Hornborgas ezera Zviedrijā.

Uzklausīja INESE ANDERSONE

Negaidīts atradums Ļaudonā

Uģa Bergmaņa foto

Visbiežāk sastopamā ziemojošo sikspārņu suga mazajos pagrabos ir garausainais sikspārnis Plecotus auritus, retāks _ ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssoni. Šā gada februārī Ļaudonas apkārtnē izdevās atrast platausaino sikspārni Barbastella barbastellus.

Šā gada februārī, veicot ziemojošo sikspārņu uzskaiti mazajos pagrabos Ļaudonas apkārtnē, izdevās atrast nemeklēto un negaidīto _ platausaino sikspārni Barbastella barbastellus. Negaidīts šis fakts ir tādēļ, ka minētās sugas sikspārņi līdz šim Latvijā mazajos pagrabos nekad nav novēroti. Otrkārt, - ziemojoši platausainie sikspārņi ir ļoti liels retums Latvijā. šogad šīs sugas sikspārņi novēroti vēl divās ziemošanas vietās Kokneses un Stukmaņu apkārtnē, un tas jau ir salīdzinoši ļoti liels atrasto ziemojošo platausaino sikspārņu skaits.
Latvija ir platausainā sikspārņa areāla ziemeļu robeža, tādēļ tas ir retums mūsu valstī. Tomēr, lai arī tālāk uz dienvidiem un dienvidrietumiem šī suga ir vienmērīgāk un biežāk izplatīta, visur šīs sugas dzīvnieki ir sastopami reti un mazā skaitā. šī iemesla dēļ platausainais sikspārnis ir iekļauts Eiropā apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Latvijā, tāpat kā visas citas sikspārņu sugas, tā ir īpaši aizsargājama un iekļauta Sarkanajā grāmatā…
Atrast šo retumu Ļaudonas apkārtnē izdevās, pateicoties uzsāktajam ziemojošo sikspārņu monitoringam mazajos pagrabos. Uzskaite tika uzsākta 2002.gadā Teiču rezervāta aizsargjoslā, kur reģistrēti apmēram 20 mazie piemājas pagrabi, kuros regulāri tiek novēroti ziemojoši sikspārņi. Tomēr šāds pagrabu skaits ir par mazu, lai veiktu zinātniski ticamus un salīdzināmus pētījumus. Tāpēc aizvadītajā ziemas sezonā tika uzsākta pagrabu apsekošana Ļaudonas apkārtnē, ietverot Mētrienas un Mārcienas pagastu teritorijas. Izdevās apsekot apmēram 180 viensētas, no kurām sešdesmit astoņās (!!!) ir pagrabi, kuros regulāri tiek novēroti ziemojošie sikspārņi. šogad sikspārņus konstatēja 38 no tiem, kopā uzskaitot 89 sikspārņus. Arī nākamajā gadā ieplānots apsekot tikpat daudz viensētu, līdz ar to izveidojot lielāko apsekojamo paraug-laukumu ziemojošo sikspārņu monitoringam Latvijā. Izsaku milzīgu PALDIES visiem īpašniekiem par atsaucību, sniegto informāciju un atļauju apskatīt pagrabus gan šajā, gan turpmākos gados!

TDR mamaloģe

Alda Pupila

Inspektori sargā dabas vērtības

Cīņa ar malu zvejniekiem

Inspektors Valdis Garančs sastāda protokolu nelikumīgajām dzērveņu lasītājām.

Teiču dabas rezervāta inspektors Dainis Tučs šoreiz "pārī" ar klinšu ērgļa mazuli.

"Taktika viņiem ir tāda: vienu savējo makš?ernieka lomā izliek uz vakts, bet pārējie liek tīklus.

Teiču dabas rezervāta vecākais vides aizsardzības inspektors Valdis Garančs, taujāts par saviem darba pienākumiem Barkavas iecirknī, atbild, ka viņam jānodrošina apsardze rezervāta teritorijā un rezervāta aizsargjoslā. - Pēc Madonas vides reģionālās pārvaldes lūguma kopā ar inspektoru Daini Tuču apsargājam arī Lubānas ezeru zivju nārsta laikā, - piebilst Valdis, - nodarbojamies ne tikai ar inspekcijas reidiem, bet savos iecirkņos veicam kvartālstigu, robežstigu attīrīšanu no apaugumiem, attīrām aizaugušās pļavas no krūmiem, kā arī uzstādām informācijas stendus un robežzīmes.

Darba pienākumos Teiču rezervātā inspektoram Garančam pagājis jau desmitais gads, 11. sezona Teičos rit Dainim Tučam. Vairāku apsvērumu dēļ abi ir iestājušies Zemessardzes rindās. Paralēli darbam Valdis Garančs mācās Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Dainis Tučs - Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātē.
Pavasaris ir zivju nārstu laiks, un tad īpaši stingri jākontrolē tās vietas, kur notiek nārsts. - Jāapsargā zināmās vietas, lai zivis netraucēti var iznārstot, - saka Valdis Garančs, - zivis nārsta laikā ir ļoti neuzmanīgas, tās salien gan malu zvejnieku murdos, gan viņu izmestajos tīklos. Zivju sargāšana notiek, braucot ar laivu pa konkrēto ezeru vai upi, sēžot slēpņos, bet nereti nākas atzīt, ka malu zvejnieki ir uzmanīgāki un viltīgāki par inspektoriem, nemaz nerunājot par zivīm. Pērn reidu laikā Valdis Garančs un Dainis Tučs Lubānas ezerā atrada daudz nelikumīgi ieliktu zvejas tīklu. - Nārsta laikā izvilkām 37 tīklus ar kopējo garumu 1,5 kilometri, - precizē Dainis. Apmēram esot pat zināms, kam tie pieder, diemžēl neviens malu zvejnieks pie rokas nav pie?erts, līdz ar to vainīgo nav.

- Tas ir ilgstošs un grūts darbs - atklāt nelikumīgos zvejniekus, - saka Valdis Garančs, - nakts reidu laikā pērn sadarbībā ar Varakļānu policijas iecirkņa priekšnieku aizturējām četrus malu zvejniekus, bieži traucē ezera labā pārredzamība un malu zvejnieku mobilie sakari. Taktika viņiem ir tāda: vienu savējo makš?ernieka lomā izliek uz vakts, bet pārējie liek tīklus. Ja "makš?ernieks" pamana inspektorus, viņš momentā zvana, un maluzvejnieki aizbēg. Lietuvas kolēģiem esot reiz izdevies savus malu zvejniekus uzfilmēt videomateriālā, tas bijis par pamatu apsūdzībai. Ļoti iespējams, ka inspektori Teičos šogad ko līdzīgu praktizēs arī savā teritorijā.

- Tieši bezdarba līmenis ir faktors, kāpēc rezervātā cilvēki pārkāpj administratīvo pantu, - neslēpj Valdis Garančs, - "biezie" uz purvu neies un neatļautā laikā dzērvenes nelasīs, arī malu zvejniecība pamatā ir vietējo roku darbs. Dainis Tučs uzsver, ka pavasarī dzērveņu lasīšana Teičiem nesot seviš?i lielu kaitējumu. " Pie mums ir rubeņu riesti, Murmastienes iecirknī ligzdo klinšu ērglis, tās visas ir ogu vietas, un, ja purvā patrāpās kāds dzērveņu lasītājs, putniem tiek neatgriezeniski traucēts."
Tā kā 2002. gada rudenī ogu sezonas laikā Teičos palielinājās nepilngadīgo pārkāpēju skaits (apmē-ram 30 nepilngadīgie pārkāpēji tika brīdināti un izraidīti no rezervāta teritorijas), Teiču dabas rezervāta inspektori turpina aizsākto audzinā-šanas darbu mācību iestādēs.

- Apkārtnes skolās stāstām par putniem, dabas aizsardzību, mācām bērniem saprast rezervāta vērtības, - komentē Dainis, - tieši viņi būs nākamā paaudze, kas apzināsies un novērtēs (vai neizglītoti piesmies) apkārtējās dabas un mūsu rezervāta dārgumus.

Ar inspektoriem tikās

INESE ANDERSONE

Teiču dabas rezervāta inspektors Valdis Garančs pārlūko apkārtni uz bebru veidotā aizsprosta.

AKTUALITĀTES

Foto no Teiču arhīva

Inspektors Jānis Vilcāns ar apmeklētāju grupu.

Teiču rezervātā palielinās apmeklētāju skaits

Tuvojoties vasaras sezonai, Teiču ļaudīm svarīgi gan ierastie ik gada, gan projektu darbi. "Life" projekta ietvaros šobrīd svarīgi saplānot pļavu apsaimniekošanas darbus. Pēc plāna izstrādes dažādām vietām ārpus rezervāta teritorijas, tiks slēgti konkrēti līgumi ar zemju īpašniekiem par pļavu apsaimniekošanu, vienojoties par darbošanās veidu tajās un finansēm.

Sākušies arī praktiskie darbi dabā. Teiču rezervāta inspektori turpina veidot apskates takas, laipas, lai interesenti labāk varētu apskatīt purvu. - Daudz šajā jomā tika izdarīts pagājušajā gadā, - atzīst Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš, - esam sagādājuši materiālus, iesāktais darbs tiks turpināts.

Iestājoties labam laikam un seviš?i mācību gada noslēgumā, sarosās arī ekskursanti. Uz Teiču un Krustkalnu rezervātiem brauc skolēnu grupas no visas Latvijas.

- Vispirms gan iepriekš jāpiezvana (t. 64807206) un jāvienojas par laiku un apjomu, ko katrs pie mums grib redzēt, - piekodina Gundars Vāveriņš, - ja ekskursijai tiek atvēlēta diena, kopā ar gidu būs iespēja apskatīt gan Teičus, gan Krustkalnus. Ja ekskursija paredzēta 2 stundām, var izmest nelielu cilpu pa purva laipām un arī nelielā gājienā redzēt tik dažādos purva biotopus. Pamazām viss purvā sāk plaukt un ziedēt, mostas čūskulēni un cita dzīvā radība. No rītiem joprojām aktīvi ir rubeņi un dzērves. Parasti neviens tik agri gan neatbrauc, lai sekotu rubeņu riestiem, bet arī dienas gaitā apmeklētājiem redzēt ir daudz ko. Svarīgi, ka visām ekskursantu grupām līdzi iet mūsu cilvēks. Viņš pastāsta un pievērš uzmanību tam, kas patiešām purvā vai mežā ir interesants un īpašs. Atseviš?a štata vienība gida darbam Teičos gan nav, apmeklētāju grupām laiku izbrīvē mūsu inspektori un referenti.

INESE ANDERSONE

Izsludināts ugunsnedrošais periods

Šobrīd valstī izsludināts ugunsnedrošais periods. Statistika fiksē aizvien pieaugošu kūlas dedzinātāju platību un upuru skaitu. Rezervātu teritoriju kūlas dedzinātāji gan parasti neskar (īpaši aizsargājama teritorija!), bet uguns apsardzība, iestājoties sausam laikam, kļūst aktuāla arī Teičos un Krustkalnos. Vilciena dzirkstele, apmeklētāju neuzmanīga rīcība, un uguns nelaime teorētiski iespējama arī rezervātā. - šobrīd varam vien naivi cerēt, ka naudu uguns apsardzībai mums pieš?irs Vides aizsardzības fonds, - ar rūgtumu balsī saka Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš, - uguns apsardzības sistēma valstī joprojām nav izstrādāta, katru gadu par to runājam, prasām Vides aizsardzības fondam finanses ugunsapsardzības nodrošināšanai. Neesam vienīgie, kas to lūdz. Kam fonds naudu pieš?ir, tie arī algo ugunssargus.

Gadus iepriekš kārtība bijusi cita: Teiču rezervāta administrācija pati no sava budžeta varēja algot cilvēkus šī pakalpojuma nodrošināšanai. - Tagad ar Vides aizsardzības fonda atbalstu esam spiesti maksāt ugunssargiem, uzturot arī starpniekfirmu, - skaidro Gundars Vāveriņš. - Algojam sargus 3 torņos (katrā pa diviem sargiem) un divus cilvēkus, kas uz maiņām veic koordinācijas darbu kantora ēkā.

- Kādas iespējas valsts nodrošina, izsludinot ugunsnedrošo
periodu?

- Izsludināts tas ir, bet vienotas mežu u.c. vietu ugunsapsardzības Latvijā nav. Tas nozīmē vien to, ka mežos nedrīkst neko dedzināt, šajā periodā daudz asāk var reaģēt uz uguns izraisītajiem pārkāpumiem. Par katru dedzināšanu iespējams vainīgos sodīt.

INESE ANDERSONE

Top filma par Teiču dabas rezervātu

Televīzijas raidījuma "Vides fakti" skatītāji būs jau pamanījuši, ka raidījumā ne reizi vien šajā pavasarī rādīti sižeti, kas tapuši Teiču dabas rezervātā. Atlidojušie gājputni, rubeņu riesti, dzērves un citi purva putni, filmēti arī aļņi un nakts filmēšanā - pūces. Izrādās, ka Vides filmu studija Teičos strādās arī vasarā. - Top 20 minūšu gara filma par mums pašiem, mūsu darbu un dabas daudzveidību Teiču un Krustkalnu rezervātā, - stāsta Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš, - tas ir mūsu pasūtījums profesionāļiem projekta "Life" ietvaros. Paralēli galvenajam uzdevumam - filmas veidošanai - kaut ko no uzfilmētā Vides filmu studijas ļaudis parāda raidījumā "Vides fakti". Mums, savukārt, gada beigās paliks samontēta filma visos iespējamos formātos (video kasetēs, CD), kas būs domāta gan kā video prezentācija, gan kā izdales materiāls skolām un citām ieinteresētajām iestādēm vides izglītībā.

INESE ANDERSONE

Pārskata sanāksme

Par tradīciju Teiču dabas rezervāta kolektīvā kļuvusi gada atskaites sanāksme, kuras laikā ikviens darbinieks dalās pieredzē un iesniedz arī rakstisku aizvadītā gada paveikto darbu pārskatu. šogad sanāksme notika dienu pēc tam, kad pasaulē atzīmē Starptautisko mitrāju dienu, līdz ar to tēma par paveikto Austrumlatvijas mitrājos sasaucās ar ak-tualitāti pasaules kontekstā. - Pirmo reizi līdzās mūsu cilvēkiem sanāksmē piedalījās Madonas rajona padomes attīstības nodaļas vadītāja Austra Gailīte, Madonas Biznesa inovāciju un informācijas centra direktore Dace āriņa, ieradās arī jaunizveidotās Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Rolands Auziņš un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, - stāsta Teiču dabas rezervāta personāla inspektore Lilita Mālniece.

Pateicoties Vides aizsardzības fonda finansu atbalstam, Teiču dabas rezervāta ļaudis pēc sanāksmes varēja sveikt tos apkārtējo pagastu cilvēkus, kuri sadarbībā ar rezervātu devuši ieguldījumu sev piederošo zemju apsaimniekošanā. Par "zaļu" domāšanu un saimniekošanu Pateicības rakstus un prēmijas saņēma Valdis Gailums, Māris Bečs, Jāzeps Salenieks no Murmastienes pagasta, Elza Sarmone no Mārcienas pagasta, Līgonis Bambe no Ļaudonas pagasta, Valentīns Grandāns no Atašienes pagasta un Lidija Radiņa no Siksalas.

Inese Andersone 

Ivara Druvieša foto