2003. gada oktobris

Aiviekstes 3, Ļaudona, LV-4862, Madonas rajons. Tālr. 64807201, e-pasts: pasts@teici.lv www.teici.gov.lv

Izdevums sagatavots ar Eiropas Komisijas "Life" programmas atbalstu.

Rudens.

Anita Namatēva

Rudens? Vēl jau ne! Rudens ir tad, kad kokiem vairs nav lapu, ārā plosās auksts vējš, bet zemei vēl nav sava sniega deķa. Pārējā laikā dabā ir vienkārši smuki- smaržo apses, krāsojas kļavu lapas, ik pa brīdim projām aizsteidz dzērvju un zosu bari... Dabā vērojama īsta rosība- bebri cītīgi grauž kokus- gādā ēdamo ziemai, odzes purvā pamet sūnu ķisenus, lai rastu sev piemērotu guļvietu, meža cūkas cītīgi rok, lai uzkrātu barības vielu rezervi. Kas zina, kāda būs ziema...

Lai pietiek gudrības, entuziasma un izturības mums visiem!

Lubāna mitrāja projektam saņemts ES atbalsts

Madonas rajona padome gadu pēc projekta „Lubāna mitrāja kompleksa vides apsaimniekošana" iesniegšanas Eiropas Savienības vides programmai „Life" šā gada septembrī saņēmusi Eiropas Komisijas oficiālu atbalstu šim pieprasījumam. Projektu izstrādāja Madonas biznesa inovāciju un informācijas centra speciālisti, konsultējoties arī ar Teiču dabas rezervāta darbiniekiem. Kā informē pētījumu daļas vadītājs Uģis Bergmanis, projekta īstenošanā sadarbība ar Teiču dabas rezervātu turpināsies, Madonas rajona padomes sadarbības partneri būs arī Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un desmit pašvaldības, kuru teritorijā atrodas Lubāna mitrāja komplekss. Projekta kopējais finansējums ir 1 346 208 EUR, darbības laiks _ no šā gada oktobra līdz 2007. gada septembrim.

Lubānas mitrājs aizņem 81 tūkstoti ha, tā ir viena no lielākajām Ramsāres konvencijas mitrainēm. Galvenie projekta uzdevumi būs novērst mitrāja kompleksa pakāpenisku biotopu degradāciju un nepietiekamu apsaimniekošanas koordināciju, novērst arī ūdens režīma regulēšanas grūtības.

Būtiski, ka Lubāna mitrāja apsaimniekošanas plānu jau 2000. gadā izstrādāja Japānas Starptautiskās sadarbības aģentūra kopā ar Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju. Kā atzīst Madonas biznesa inovāciju un informācijas centra direktore Dace Āriņa, „Life" programmas ietvaros paredzēts daļēji realizēt šo plānu. Tiks izveidota Lubāna mitrāja kompleksa apsaimniekošanas padome un fonds, rekonstruētas Aiviekstes un Kalnagala slūžas, Lubānas ezerā izveidota zivju ziemošanas vieta, augstajos purvos paredzēts izbūvēt 90 aizsprostus, pārplūdušajās pļavās - 78 aizsprostus, zivju dīķos sakopt 10 esošās un izveidot 4 jaunas putnu ligzdošanas saliņu grupas, izveidot 210 mākslīgās ligzdas ūdensputniem, 16 mākslīgās ligzdas retajiem dienas plēsīgajiem putniem, iecerēti arī pļaušanas un krūmu izciršanas darbi, lai likvidētu apaugumu upju krastos.

Par projekta norisēm sabiedrība tiks informēta semināros, plānota informācijas stendu, norādes zīmju uzstādīšana, sava informācijas centra izveidošana, bukleta izstrāde un mājas lapas izveide.

INESE ELSIŅA

Turpinās mazo ērgļu izpēte

Andra Avotiņa foto

Uģis Bergmanis ar spārnu marku iezīmētu jauno mazo ērgli pētījumu parauglaukumā "Murmastiene".

Teiču dabas rezervāta pētījumu daļas vadītājs Uģis Bergmanis jau no 1985. gada mērķtiecīgi nodarbojas ar mazo ērgļu izpēti. Latvijā mazie ērgļi, Bergmaņa vārdiem, jūtas gauži labi, bet Rietumeiropā to skaits ievērojami samazinājies. Deviņdesmito gadu beigās kopā ar vācu kolēģiem Uģis Bergmanis piedalījās projektā, kur piecus gadus mazo ērgļu bioloģiju pētīja ar teleometrijas metodi. Putniem uz muguras tika piestiprināts raidītājs, ar uztvērēja palīdzību iegūta detalizēta informācija par to, cik liela teritorija mazajiem ērgļiem nepieciešama, kādi ir to iemīļotie, iecienītie biotopi, barība utml. 2001. gadā pētījumu teritorija tika paplašināta, ierīkojot papildu parauglaukumu Praulienas un Sarkaņu pagastu teritorijā, ko vietējie atpazīst kā žūkli. šeit konstatēts līdz šim zināmais lielākais mazo ērgļu ligzdošanas blīvums _ aptuveni 32 pāri uz 100 kvadrātkilometriem.

Šovasar uzsākts jauns projekts. Jūlija vidū Teiču rezervātu apciemoja ievērojamais vācu zoologs, Mārtiņa Lutera universitātes Zooloģijas institūta profesors Mihails Štube. Eiropā labi zināmais zīdītājdzīvnieku pētnieks, plēsīgo putnu speciālists kolēģim Uģim Bergmanim ierādīja, kā mazos ērgļus iezīmēt ar spārnu zīmēm. Arī šī metode pasaulē ir aprobēta, britu speciālisti to, piemēram, izmanto jau 15 gadus citu plēsīgu putnu izzināšanā.

Uz jautājumu, vai putniem īpašā materiāla un spilgtās krāsas zīmes nav traucējošas, Uģis Bergmanis atbild noliedzoši. „Katrā ziņā ir pietiekami daudz pierādījumu, kuri ļauj uzskatīt, ka traucējuma faktors nav būtisks. Ziemā mazais ērglis ir āfrikā, ja putns ar raidītāju varēja lidot uz Dienvidāfriku un atpakaļ, turklāt atgriežoties spējīgs pāroties, uzbūvēt ligzdu, izbarot mazuļus un tā daudzus gadus, tas liecina par metožu atbilstību."

Kas interesē pētniekus?

Kas tad interesē Teiču putnu pētnieku šovasar uzsāktajā pieredzē?

- Mums ir zināms mazo ērgļu ligzdu izvietojums parauglaukumos, gadu no gada šīs teritorijas kontrolējam, zinām, ka tās ir apdzīvotas, tajās tiek izaudzināti mazuļi, bet mēs nezinām, kas notiek ar vecajiem putniem, vai atgriežas tie paši, kā notiek partneru maiņa, kur paliek jaunie ērgļi, - tā Uģis Bergmanis.

šī metode tad nu varētu sniegt datus par putnu dismigrāciju, pierādīt dzimtās vietas izšķirošo nozīmi. Protams, pētījumi būs laikietilpīgi.

- Izplatīsim informāciju par projektu Eiropas ornitologu vidū, sekosim, kur mūsu iezīmētie mazie ērgļi parādās Eiropā, - saka projekta vadītājs.

Uģa bergmaņa foto

Profesors M. štube ar spārnu marku iezīmētu pieaugušo mazo ērgli pētījumu parauglaukumā "Murmastiene".

Klinšu ērgļa mazulis ligzdā Teiču purvā.

Par klinšu ērgli

Kā zināms, pēc 30 gadu pārtraukuma, kad 1968. gadā skaistos putnus nogalināja malu mednieki, klinšu ērgļi Teičos atsāka ligzdot 1998. gadā. Latvijā kopumā klinšu ērgļi ir liels retums, zināmas tikai četras putnu apdzīvotas ligzdas. Pārliecināties par sekmīgu klinšu ērgļu pāra izligzdošanu Teičos allaž ir bijis būtiski, jo piesaistīt vēl kādu šīs sugas pārstāvi ne dabai, ne pētniekiem nav viegls uzdevums. _ Uzstādot mākslīgās ligzdas, ziemā piebarojot, toreiz mums izdevās panākt klinšu ērgļa atgriešanos Teiču purvā, - saka Uģis Bergmanis. Taujāts, kā tiek pētīta šī putnu suga, speciālists atbild, ka putni tiek gredzenoti, bet ar spārnu zīmēm tos neiezīmē. „Nav nozīmes klinšu ērgļus noslogot ar karekļiem, ja novērot un „paņemt" informāciju nevaram. Mazais ērglis saistīts ar kultūrvidi, ar lauksaimniecības biotopiem, to viegli izzināt, klinšu ērgļus pagaidām mums zināmajām novērojumu metodēm nav nozīmes pakļaut."

Šogad - neveiksmīgs gads

Sakarā ar barības būtisku samazināšanos mazajiem ērgļiem Teiču dabas rezervātā šogad bijušas vienas no sliktākajām ligzdošanas sekmēm. Tā kā teritorijā ir konstatēts peļveidīgo grauzēju skaita deficīts (bet tā ir galvenā mazo ērgļu barība), daudzi mazie ērgļi, aprīļa sākumā atgriežoties no āfrikas, neuzsāka ligzdošanu. _ Dabā viss ir sabalansēts, - atzīst Uģis Bergmanis, - tomēr tā nav nekāda katastrofa, jo peļveidīgo grauzēju sugām raksturīgs skaita cikliskums. Nākošgad sagaidāms, ka būs labāk, pēc četriem gadiem _ peļveidīgo grauzēju skaits varētu sasniegt augstāko punktu.
Līdz ar radušos problēmu šovasar ar spārnu zīmēm iezīmēti tikai seši putni _ viens pieaugušais mazais ērglis un pieci jaunie. Pieaugušais putns Murmastienes parauglaukumā ieguvis zilas spārnu detaļas, savukārt jaunie no paraglaukuma žūklī _ sarkanas krāsu zīmes, no Teiču rezervāta parauglaukuma - baltas. Dzeltenās zīmes pieaugušajiem putniem parauglaukumā žūklis šoreiz palika neizmantotas.

_ Jaunos putnus ne teorētiski, ne praktiski vairāk nevarējām iezīmēt, - saka Uģis Bergmains, - to vairāk šogad vienkārši nebija. Pieaugušos ērgļus gan varējām mēģināt noķert lielākā skaitā, bet pievīla neizturīgie tīkli. Nākošgad darbu turpināsim, esam saņēmuši izturīgus tīklus no Japānas.

Materiālu publicēšanai sagatavoja Inese Elsiņa

Teiču eksperti iesaistās "Natura 2000" veidošanā

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu un biotopu tīkla „Natura 2000" veidošanā iesaistījušies arī Teiču dabas rezervāta darbinieki. Eksperte -botāniķe Vija Kreile strādā pie jaunas aizsargājamās dabas teritorijas- Driksnas sila - iekļaušanas nozīmīgajā sistēmā. _ Driksnas sils būs aizsargājama teritorija - dabas parks, - informē botāniķe, - pašlaik notiek parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādāšana. Darbu finansē Dabas aizsardzības pārvalde, līdz oktobra sākumam jāizstrādā noteikumu projekts ar zonējumu.

Kopš ieinteresēto pušu pirmās iepazīstināšanas ar vairāku teritoriju jauno statusu (Aiviekstē, šā gada martā, kad Dabas aizsardzības pārvalde reģionos organizēja tikšanos par „Natura 2000" vietām un robežizmaiņām), krietni pamainījies cilvēku uztveres veids. No asām vārdu pārmaiņām, ka „atkal kāds mežs Ziemeļlatgales mežsaimniecībai tiks izslēgts no izmantošanas, tā nesot vien ekonomiskus zaudējumus", panākta savstarpēja izpratne un vienošanās.- Maijā organizējām pirmo Driksnas sila dabas parka robežu apspriešanu, - informē Vija Kreile, - uz sanāksmi Ļaudonā ieradās Ziemeļlatgales mežsaimniecības, Madonas virsmežniecības, Madonas reģionālās vides pārvaldes, vietējā pagasta padomes pārstāvji un īpašnieki. Teritorijā ir trīs privātie īpašumi, pārējais _ VAS „Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā. Sākotnēji plānotā 800 hektāru platība savstarpējās sarunās par dabas parka robežām tika samazināta līdz 675 hektāriem, ar domu, ka pārējā teritorijā varēs iztikt ar esošajiem aizsargjoslu noteikumiem. _Bijām arī dabā, - turpina Vija Kreile, - vienojāmies ar zemes īpašnieku Artūru Liģeri, ka viņa zeme nav tik vērtīga (liela daļa - izcirtumu), lai to iekļautu Driksnas sila dabas parka robežās. Līdz ar to privātie zemes īpašumi šeit būs vien Mirdzai Mačai un Ritai Upītei.

Jūnijā visā Eiropā notika pasākumi "Natura 2000" tīkla popularizēšanai - Eiropas Zaļās dienas. Viens no šādiem pasākumiem bija arī Driksnas silā rīkotā Madonas rajona pašvaldību darbinieku iepazīstināšana ar jaunās aizsargājamās teritorijas dabas vērtībām un statusa veidošanas procesu.

Pēc intensīvajām sarunām notikuši arī ezeru (Drikšņa un Pārkārtnīša) pētījumi. Tos profesionāli veica saldūdens biotopu eksperte Lelde Eņģele. Tāpat vērā ņemts iepriekšējos 10 gados paveiktais _ augu atradņu pārbaudes un teritorijā esošo biotopu pētījumi. Vijai Kreilei labi palīgi te bijuši Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studente Egita Lēne_Līne un Madonas virsmežniecības meža ekoloģe Sandra Ikauniece, savukārt Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētāja Līga Calmāne apkopojusi materiālus par šīs vietas kultūrvēsturi.

- Ir bijušas vairākas tikšanās arī par dabas parka režīmu, - hronoloģiski notikušo atceras Vija Kreile, - tad domājām, kādā veidā savienot visu intereses. Lai Driksnas silā, kur aug gaismu prasīgās augu sugas, saglabātos mums svarīgā biotopu daudzveidība un lai no jaunā statusa neciestu iedzīvotāji, kas mežā iet sēņot, ogot, slēpot un orientēties.

26. septembrī Ļaudonas pagastā notika Driksnas sila dabas parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekta apspriešana. Uz ekspertu izstrādātā projekta izvērtēšanu tika aicināti Ziemeļlatgales mežsaimniecības, Saikavas mežniecības pārstāvji, privātīpašnieki u.c. Pēc ieceres Driksnas sila dabas parkā plānotas divas zonas _ dabas lieguma zona un neitrālā zona, kurā ierobežojumi būs minimāli, bet orientēti tieši uz gaismas prasīgo augu sugu un biotopu saglabāšanu. Pašlaik vairs notiek tikai noteikumu projekta nianšu precizēšana, lai tos kopā ar dabas parka shēmu varētu iesniegt izvērtēšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.

INESE ELSIŅA

Teiču dabas rezervāta eksperte-botāniķe Vija Kreile.

Asinssārtā gandrene Driksnas silā rudenī, priežu meži ar asinssārto gandreni ir Latvijā aizsargājams biotops.

Jura jātnieka un Vijas Kreiles foto

Sauss priežu mežs nogāzē Driksnas silā.

Dalība somu projektā

15., 16. septembrī Somijā pabija Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš. Gundars bija ielūgts piedalītie somu izstrādātā projekta aktivitātē par ekotūrisma jautājumiem. _ Projekts bez ekotūrisma ietver arī dažādas citas tēmas - dabas vērtību inventarizācijas aizsargājamās teritorijās, jaunu noteikumu izstrādes un apsaimniekošanas pasākumus, - stāsta direktora vietnieks, - ļoti daudz tika runāts tieši par ekotūrismu, par to, kā dabas vērtības atklāt un parādīt cilvēkiem.

Projekta ierosme nāk no Somijas reģiona Lahti, kā perspektīvus nākotnes sadarbības partnerus iesaistot Latvijas un Igaunijas aizsargājamās dabas teritorijas.

- No Latvijas seminārā biju vienīgais, - turpina Gundars Vāveriņš, - biju uzaicināts ar priekšlasījumu par Latvijas dabas aizsargājamajām teritorijām saistībā ar ekotūrismu. Stāstīju, kā attīstās šī nozare pie mums, kas tiek rādīts apmeklētājiem.

Seminārs bija ievads tālākai informācijas apmaiņai un kopīgu projektu izstrādei, lai tad, kad Latvija un Igaunija kļūs pilntiesīgas ES dalībvalstis, mūsu tālākā sadarbība būtu vēl produktīvāka.

INESE ELSIŅA

Nozīmīgas vizītes Teiču rezervātā arī vasarā

Vasaras periods Teiču dabas rezervātā jau tradicionāli ir miera periods biroja darbos. Kā uzsver rezervāta direktors Juris Jātnieks, šis laiks ir veltīts lauku darbiem - ugunsapsardzībai un dažādu biotehnisko pasākumu veikšanai _ pļavu pļaušanai, laipu būvēšanai, krūmu ciršanai. Vasarā tiek paveikta arī nozīmīgākā lauka pētījumu un monitoringa darbu daļa. Atskatoties uz šo vasaru, tomēr jāuzsver svarīgākās sanāksmes ar Eiropā nozīmīgu dabas aizsardzības institūciju pārstāvju un vadības vizītēm tieši pašā rezervāta teritorijā.

- 17., 18. jūlijā Teičos ieradās „LIFE" programmas eksperti, kuri pārlūko projektu ieviešanu Baltijas valstīs, lai pārliecinātos par mūsu vadītā „LIFE" projekta norisēm Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, - stāsta Juris Jātnieks. - Iepriekšējā vasarā bija līdzīga vizīte, tikai plašākā sastāvā. Pēc kopīgas abos rezervātos paveikto biotopu aizsardzības pasākumu apskates, saņēmām apliecinājumu tam, ka mēs varam sekmīgi turpināt darbu un, viņuprāt, tiksim galā ar iesākto, būtiski nepārkāpjot projekta termiņus un finansu sadalījumu.

Nozīmīgs notikums iestādes vēsturē bija arī 9.jūlijā, kad Teičos ieradās Ramsāres konvencijas biroja Eiropas nodaļas vadība. Ramsāres konvencijas birojs ir starptautiska organizācija, kas pārlūko Ramsāres konvencijas ievērošanu visās starptautiski nozīmīgās mitrainēs pasaulē. Latvijā pagaidām ir tikai trīs šādas vietas, starp tām arī Teiču un Pelečāres purvi (jauno teritoriju vidū iecerēts iekļaut vēl trīs, to vidū - Lubāna mitraini).

Jura jātnieka foto

Vides ministrija uz purva takas...

"Life" projektu uzraudzības grupas pārstāve Latvijā Alda Nikodemusa, Teiču dabas rezervāta direktors Juris Jātnieks, Eiropas Komisijas eksperts Mats Eriksons Krustkalnu dabas rezervātā.

- Viesi bija iepriecināti par redzēto Teičos, sniedzot rakstisku atzinumu Vides ministrijai, uzsvērts, ka Teiču purvs ir ne tikai Eiropā, bet viena no pasaulē labāk saglabātajām mitrainēm, kas maz cietusi no cilvēku degradējošas ietekmes, - akcentē Juris Jātnieks, - nebija viegli Teici tādu saglabāt, it sevišķi daudzo pārmaiņu un ekonomisko krīžu apstākļos pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr tagad no sirds prieks par to, ka neesam locījušies visos vējos. Savstarpējās sarunās rekomendējoši izskanēja vārdi, ka par maz Teiču dabas rezervāts un reģions kopumā tiek izmantots ekotūrismam.

Bez jau minētā vasaras sākumā Teiču rezervāta administrācijas telpās pulcējās arī Latvijas dabas un vides aizsardzības institūciju direktori un Vides ministrijas vadība. MK budžeta politiku skaidroja ministrs Raimonds Vējonis. - šāda sanāksme Teičos bija arī pirms četriem gadiem, tad par iestādes darbu varam izstāstīt visas Latvijas vides sargiem, ar kolēģiem pārrunāt aktuālāko un uzdot tiešus jautājumus vadībai, - komentē Juris Jātnieks.

Taujāts par rudenī veicamo, iestādes vadītājs uzsver, ka līdz oktobra beigām jāsagatavo un jānosūta uz Briseli projekta „Life" atskaite, jāpabeidz iesāktie darbi, kas pirms sniega veicami dabā. Jāmeklē jaunas projektu iespējas, jo nākamais budžeta gads solās būt saspringts.

Juri Jātnieku iztaujāja Inese Elsiņa

Par filmu, gaisa balonu un grāfa titulu

Gundara vāveriņa foto

Balona sagatavošana pirms lidojuma pār Krustkalniem.

Vides filmu studija turpina strādāt pie filmas par Teiču un Krustkalnu rezervātiem. Jau iegūti vērtīgi kadri no putnu un zvēru dzīves, tāpat operatori fiksējuši projektā "Life" plānoto Teiču dabas rezervāta speciālistu darbošanos _ laipu būvi, pļavu apsaimniekošanu, dambju izbūvi un stendu uzstādīšanu. Iespai dīgi kadri filmā pavērsies no putna lidojuma _ divas dienas rezervātu krāšņumu jutīgas kameras filmēja no gaisa balona. _ Vienā vakarā devāmies pāri Teiču purvam, bet nākamajā rītā lidojām pāri Krustkalnu mežiem, - zina teikt Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš.

Tieši viņš lidojuma laikā guvis personīgi neaizmirstamus iespaidus. „Tas bija mans pirmais ceļojums ar gaisa balonu. Līdz šim rezervātu no augšienes biju vērojis ar helikoptera vai lidmašīnas palīdzību. Skats no gaisa balona groza atklājās patiešām vērienīgs un emocionāli uzrunājošs. Turklāt balonu pilotiem ir interesanta tradīcija _ tas, kas pirmo reizi lido ar gaisa balonu, pēc veiksmīgas nolaišanās saņem grāfa titulu. To piešķir pēc vietvārda, kur balons piezemējies. Tā nu es no Gundara Vāveriņa esmu kļuvis arī par grāfu fon Krūmiņu, jo Krūmiņu mājas bija tā vieta, kur pēc lidojuma kopā ar Vides filmu studijas pārstāvjiem nolaidāmies."

Jāpiebilst, ka filma par Teiču un Krustkalnu rezervātiem pēc montāžas darbiem būs skatāma nākamā gada sākumā un pieejama arī rezervāta apmeklētājiem.

INESE ELSIŅA

Slikts peļu gads?

Labs sēņu gads, labs ogu gads, slikts peļu gads. Cilvēkiem, protams, maza bēda, vai šogad peļu daudz vai maz, tomēr sīkie zīdītājdzīvnieki ir nozīmīga barība daudzām plēsīgo putnu un zvēru sugām. šogad peļu ir maz, un plēsīgajiem dzīvniekiem, kam tā ir pamatbarība, klājas grūti.

Teiču dabas rezervātā jau trīspadsmit gadus notiek sīko zīdītājdzīvnieku monitorings. Uzskaite tiek veikta vienā maršrutā uz lauka un vienā _ mežā, jo gan sugu sastāvs, gan dzīvnieku skaita svārstības pa gadiem lauka un meža biotopos atšķiras.

Šādi sīko zīdītājdzīvnieku fiksē-jumi ļauj spriest par to, cik barības pieejams plēsīgajiem dzīvniekiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un kā tas ietekmē to vairošanās sekmes, arī par sīko zīdītājdzīvnieku sugu sastāva un skaita izmaiņām dažādu apkārtējo faktoru ietekmē. Jau sen citu pētnieku darbos pierādīts, ka sīkajiem zīdītājdzīvniekiem ir raksturīgas skaita svārstības ik pa 3-4 gadiem. Pavasara uzskaites rezultāti brīdināja, ka sīko zīdītājdzīvnieku skaits šogad būs niecīgs. Tas arī bija paredzams: pirms diviem gadiem lauka biotopā tika konstatēts rekordliels to skaits, galvenokārt uz dominējošās sugas, lauku strupastes, rēķina. Un šogad atkal šīs sugas dēļ, sīko zīdītājdzīvnieku skaits ir niecīgs. Dominējošā suga tikpat kā nav sastopama, toties vairāk ir klaidoņpeļu.

Dzīvnieku skaita svārstības ir dabīga parādība. Jo lielāki barības resursi, jo vairāk pieaug to patērētāju skaits. Bet ja patērētāju kļūst pārāk daudz, barības resursi sāk izsīkt. Notiek pretējs process _ patērētāju skaits samazinās, un barības resursi atkal palielinās. Liekas _ mūžīga, nemainīga dabas likumsakarība. Bet cik viegli ir to sagraut. Izņemot vienu kārti no kāršu namiņa, var sagrūt viss namiņš. Iznīcinot vienu sugu barības ķēdē, tiek ietekmētas visas pārējās.

Alda Pupila

Teiču purvā būvē aizsprostus

Uģa bergmaņa foto

Aizsprosts dabiskā ūdens līmeņa atjaunošanai Teiču purvā izstrādāts ar Vācijas purvu ekspertu līdzdalību.

Gandrīz visi Latvijas purvi (un Teiču purvs nav izņēmums) vairāk vai mazāk cietuši no meliorācijas. Kaut kūdras ieguve Teiču purvā netiek veikta, padomju gados tajā saraka pietiekami daudz grāvju, pa kuriem purvs pastiprināti un joprojām zaudē ūdeni. Purva degradācijas pazīmes varēja novērot jau deviņdesmitajos gados, tās atsevišķās vietās ir īpaši lielas, tāpēc sadarbībā ar vācu zinātniekiem 1997. gadā tika izstrādāta Teiču purva dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas koncepcija. _ Darbus dabā pēc šīs koncepcijas uzsākām 1999. gadā, - informē Teiču dabas rezervāta speciālists Uģis Bergmanis, - tagad tos turpinām projekta „Life" ietvaros.

Koncepcija paredz uz purva grāvjiem noteiktās purva vietās izrakt grāvjus, izbūvējot izveidot aizsprostus. šovasar kopā ar rezervāta inspektoriem uzbūvēti 10 jauni aizsprosti, atjaunoti 5-6 iepriekšējos gados būvētie dambji. Uz jautājumu, cik gadus šādā veidā būs purvam jāpalīdz, Uģis Bergmanis atbild, ka projekts nav domāts noteiktam gadu skaitam, jo nepieciešams uzbūvēt pietiekami daudz aizsprostu, turklāt katru gadu līdz šim izbūvētais jāpārskata, jāatjauno.

Inese Elsiņa

Rezervāta apsardzības aktualitātes

Jura jātnieka foto

Aizturētas nelikumīgās ogotājas pie Vaboles ezera.

Samērā mierīgi pagājis ogošanas laiks Teiču purvā. Lai arī nelaikā un nevietā ogojoši cilvēki joprojām tiek rezervātā sastapti, tomēr īpaši nepatīkami pārsteigumi nav bijuši.

- Ar katru gadu situācija kļūst sakārtotāka, sodīšanas sistēmu pielietojam aizvien mazāk, - atzīst Teiču dabas rezervāta direktora vietnieks Gundars Vāveriņš. - Protams, skumji, ka daudziem ap rezervātu dzīvojošiem cilvēkiem trūkst iespējas nopelnīt elementārām ikdienas vajadzībām citā veidā, nekā lasot ogas. Inspektoru un nelikumīgo ogotāju satapšanās ir cilvēciski nepatīkamas abām pusēm, tomēr šķiet, ka kopumā situācija lēnām stabilizējas.

Arī ugunsapsardzības jomā vasara liekas galvas sāpes rezervāta darbiniekiem nav sagādājusi. Purvs bija pietiekami slapjš, tās pāris nedēļas karstā laika Teičiem nelaimi nav nesušas. Aktuāls vienīgi paliek jautājums par finansējumu ugunsapsardzībai nākotnē. Ja valdība 2004. gada budžetā līdzekļus šai pozīcijai neparedzēs, atnākot jaunam pavasarim, vienotas shēmas un naudas mežu un purvu ugunsapsardzībai Latvijā joprojām nebūs.

Vides aizsardzības fonds situāciju kopumā nevar glābt un neglābj, kaut Teiču dabas rezervāta administrācija, pateicoties fonda piešķirtajiem līdzekļiem, jau vairākus gadus var algot ugunssargus savā teritorijā.

INESE ELSIņA

Top rezervātā ligzdojošo putnu atlants

Pūču entuziasts Vilnis Krēsliņš kontrolē būra apdzīvotību Lubānas apkārtnes mežos.

Lielā gaura Teiču purvā atrodama retumis. Interesanti, ka šis pīlei samērā līdzīgais ūdensputns ligzdo lielos koku dobumos (vai būros). Likumsakarīgi, ka mūsu teritorijā lielā gaura ligzdo purvu aptverošajā mežu joslā, bet mazuļus audzināt ved vai nu uz purva ezeriem, vai arī uz Aiviekstes/Daugavas baseinu (mērojot garu ceļu pa no purva iztekošajām mazajām upēm).

Sudrabkaijas lielā skaitā ligzdo Teiču purvā Vaboles ezerā. Attēlā redzamais gan ir mazulis, kuram līdz lidspējas iegūšanai jāgaida vēl krietns mēnesis.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Teiču dabas rezervāta un projekta „Life" finansu atbalstu šobrīd tiek veidots Teiču dabas rezervātā ligzdojošo putnu atlants. Atlantā būs apkopoti dati par ligzdojošo putnu izplatību minētajā teritorijā laika posmā no 2000. gada līdz 2003. gadam. Izmantota tradicionālā ligzdojošo putnu atlantu sastādīšanas metodika 1x1 km kvadrātos. Līdzīgu projektu Latvijas Ornitoloģijas biedrība 1997. gadā veica Krustkalnu rezervātā, gūstot informāciju no 51 kvadrāta un konstatējot 105 putnu sugas ( kopsavilkums pētījumam Krustkalnos izdots Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā „Putni dabā"1998. gada 7. numurā).

Pētījumu vēsture Teiču purvā

Sarunā ar Teiču dabas rezervāta ornitologu Andri Avotiņu (Andris ir arī viens no iepriekšējā atlantu projekta speciālistiem, - aut.), uzzinu, ka putnu pētījumi Teiču purvā bijuši jau sen. Faktiski Teiču rezervāts lielā mērā dibināts, pateicoties šeit esošajai putnu bagātībai. Pirmie nopietnie pētījumi datējami ar 1930. gadu, kad tos veica Meirānos dzīvojošais ārsts Kārlis Vilks, Latvijas ornitoloģijas vecmeistars. Nesen mūžībā aizsauktais vīrs (zinātņu kandidāts psihiatrijā) izaudzinājis vairākas ornitologu paaudzes, pats nebūdams profesionāls ornitologs. _ Būdams vēl jauns puisis, Kārlis Vilks veica ekspedīciju uz Teičiem un 1943. gadā izdeva nozīmīgu darbu vācu valodā „Putnu izplatība četrās Latvijas vietās", - stāsta Andris Avotiņš,- tajā pieminēts, ka purva tilbīti lielākā skaitā, piemēram, viņš esot redzējis tikai Teiču purva Vaboles ezerā, tāpat dzelteno tārtiņu.

Atskatoties pagātnē, nevar nepieminēt arī Edgara Tauriņa vārdu un ieguldījumu Teičos ligzdojošo putnu izpētē. Būdams Latvijas lauksaimniecības akadēmijas docents, viņš veica ekspedīcijas uz Teiču purvu divas reizes: 1953. un 1954. gadā.

Intensīvāki putnu vērojumi Teiču purvā kļūst septiņdesmitajos gados, kad ekspedīcijās uz laukiem dodas Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta darbinieki. _ Pirmkārt, šos pētījumus jāsaista ar cilvēku, kurš joprojām ir dzīvs un mīt Atašienē, ar Juri Stalidzānu, - uzsver Andris Avotiņš, - kopš bērna kājas Juris Stalidzāns ir staigājis pa purvu, vērojis putnus, ziņojis citiem par šeit esošo putnu bagātību, tādējādi veicinādams speciālistu ekspedīcijas uz nākamā rezervāta teritoriju.

Kad tiek nodibināts Teiču valsts rezervāts, pētījumi, protams, kļūst vēl intensīvāki. Putnu pētnieku rindās iesaistās Uģis Bergmanis, šobrīd vairāk kā putnu fotogrāfs zināmais Andris Eglītis, no 1987. gada regulāri putnu vērojumus Teičos veic Andris Avotiņš.

Brūnā čakste (attēlā - tēviņš) pagaidām vēl ir bieži sastopams putns Teičos, taču daudzās Eiropas valstīs tiek uzskatīta par izzūdošu. Pie mums parasti ligzdo ceļmalās, pļavās (īpaši - izzāģētu krūmu kaudzēs), taču retumis arī sūnu purvos.

Foto no Andra Avotiņa personīgā arhīva

Tādi izskatās labākie putnu ligzdošanas rajoni Teičos - akaču un ezeriņu rajoni.

Attēla kvalitāte gan nav pat labāko padomju 80.-to gadu paraugu cienīga, bet attēlā redzams viens no Teiču putnu labākajiem zinātājiem pagājušā gadsimta 70. -80. gadu mijā - Juris Stalidzāns. Autors: nezināms (foto no J. Stalidzāna arhīva).

Tiešie palīgi atlanta tapšanā

Putnu atlants būs ornitologu komandas darbs. Teiču dabas rezervāta speciālists atklāj, ka atlanta tapšanā iesaistījis daudzus jo daudzus cilvēkus „no malas". _ Tas ir grūts un laikietilpīgs uzdevums _ veikt regulārus novērojumus dabā, - saka Andris, - Teiču dabas rezervāts ir plašs, sadalot to kvadrātkilometru lielos laukumos, sanāk 255 novērošanas kvadrāti, turklāt katrā no tiem jāieiet 3-4 reizes.

Izrādās, ka dažas putnu sugas dzied tikai naktī (piemēram, vakarlēpis), savukārt citām patīk par sevi pavēstīt rīta cēlienā vai dienā. Lai veiktu novērojumus diennakts tumšākajās stundās, jārēķinās ar nakšņošanu uz vietas, jo bīstamos purva akačus naktī nav iespējams pāriet. _ Dažādi ir gājis, - sevī ietilpīgi nosmaida Andris Avotiņš, - bet rezultāts ir labs.

No palīgiem ornitologs izceļ Pļaviņu skolēnus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības reģionālās putnu grupas dalībniekus, kas regulāri viesojās Teičos un veica sev uzticēto. Lauvas tiesu novērošanas darbos iznesis Sarkaņu pagastā dzīvojušais Valdis Cīrulis, augstas klases ornitologs- amatieris.

Izdevums, kas apkopos Teiču ligzdojošo putnu atlanta ziņas, kā arī iepriekšējo pētnieku vērojumus un putnu skaita izmaiņu novērtējumu, sagaidāms nākamā gada pirmajā pusē.

Inese Elsiņa

Izziņas taka tiek papildināta

Jura jātnieka foto

Laipas pie Sildu akačiem...

Pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes atbalstam, šogad bija iespēja pie Teiču un Krustkalnu rezervātiem uzstādīt jaunus informācijas stendus un robežzīmes.

„Life" projekta ietvaros tika pilnveidota izziņas taka Teiču rezervātā - uzbūvēti divi jauni laipu loki, lai rezervāta apmeklējums būtu interesantāks un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par biotopu daudzveidību Teiču purvā. Būtiski uzlabotas arī līdz šim esošās laipas, papildinot tās ar platformām un tiltiņiem pāri grāvjiem.

Lai izietu visu maršrutu, jārēķinās ar 4 stundām, bet jaunizveidotās laipas ciemiņiem dod iespēju iepazīt Teiču purvu arī stundas laikā. Tiesa, nedrīkst aizmirst, ka rezervāta apmeklējums ir iepriekš piesakāms (t. 64807206) un pieļaujams tikai gida pavadībā.

Inese Elsiņa

Vilki atkal rod mājvietu Teičos

Pēc ilgiem laikiem Teiču rezervātā atkal uzturas vilku ģimene. Tā kā pēdējos gados bija vērojama vilku skaita samazināšanās rezervātā un visā Austrumlatvijā, tad šis gadījums ir īpašas uzmanības vērts. Piemēram, pastāvīga vilku uzturēšanās rezervātā nav novērota jau vairākus gadus _ vērojamas bija tikai atsevišķu dzīvnieku, kas šķērsojuši teritoriju, pēdas.

Vilks ir piederīgs Teiču purva faunai un tas, ka rezervāts ir izvēlēts par drošu vietu mazuļu laišanai pasaulē un to izaudzināšanai, domāju, ir prieks un lepnums arī mums pašiem.

Diemžēl, prieks nav apkārtējo zemnieku saimniecību īpašniekiem. Lai gan dabīgos apstākļos vilku pamatbarība ir savvaļas pārnadži, tomēr var būt gadījumi, kad priekšroka tiek dota vieglāk pieejamam medījumam. Parasti tie ir mājlopi, kas naktī tiek atstāti ganībās _ piesieti vai aplokā. Ja cilvēki bieži nedomā par to, kas labs, kas slikts, ko mēs varam pārmest vilkam? Kāpēc tērēt enerģiju, dzenoties pēc stirnas, vai riskēt, uzbrūkot aļņu teļam, ja turpat pārsimts metrus no mežmalas, nakts mierā un klusumā, kad visi sen jau dus, ganās aitas vai teļi. Piesieti vai aplokā. Tādi nekur nevar aizmukt. Kārdinājums - liels. Ja lopi vakarā ievesti kūtī, vilks ies tālāk savu gaitu un medīs to, kas mežā atrodams.

Jāatzīst, ka šogad, līdz ar vilku ģimenes parādīšanos, notikuši vairākkārtēji uzbrukumi mājlopiem, pārsvarā Murmastienes un Atašienes pusē. Sastādot aktus, par vilku nodarītajiem postījumiem, atklājās, ka gandrīz visi negadījumi notikuši naktī, kad māj-dzīvnieki atstāti bez uzraudzības zem atklātas debess.

Vai iznīcināt vilkus, kas apdzīvoja šo teritoriju ilgi pirms cilvēks to apguva, tikai tāpēc, ka tie dzīvo pēc vienkāršās loģikas principiem? Vai dzīvot līdzās un sargāt sevi un savu īpašumu pašiem? Vai varbūt cerēt, ja reiz būsim viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka zaudējumus, ko vilki nodarījuši lopkopjiem, segs valsts?

Ceru, ka nepienāks tāds laiks, kad vilku varēs apskatīt tikai zooloģiskajā dārzā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas…

Teiču dabas rezervāta mamaloģe Alda Pupila

Tulkojošā vārdnīca

Fly like an eagle _ mušai patīk ērglis

Just in case _ taisnība portfelī

Waste of time - ilgākā laika posmā sakrājušies atkritumi

Fat free _ brīvais speķis

I`am going to make you mine _ es eju ierīkot tev raktuvi

Hard disc operation _ smaga mugurkaula disku operācija

Press space bar _ žurnālistu bārs izplatījumā

Life west under your seat _ dzīvība ir uz rietumiem zem tavas sēžamvietas