"LIFE" projekta ieviešanas laikā gūtā Teiču dabas rezervāta administrācijas pieredze purva un pļavu biotopu aizsardzībā un atjaunošanā iegūst arvien lielāku popularitāti Eiropā.  Lai gan projekts formāli ir pabeigts un projekta atskaites detalizēti neatspoguļo darbu metodiku, plašu rezonansi izraisījušas Teiču "LIFE" projekta īstenotāju (projekta vadītājs Juris Jātnieks un rīcību vadītājs Uģis Bergmanis) prezentācijas starptautiskās konferencēs Polijā, Argentīnā, Somijā un Zviedrijā 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā. Mūsu projektu, kā paraugu iesaka arī starptautiskas vides pētījumu kompānijas "ECOSYSTEMS" Ltd.(Beļģija) eksperti, kuri veica projekta uzraudzību un inspicēja biotopu aizsardzības un atjaunošanas pasākumus Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos.

Vairāki “LIFE” projekti Latvijā un citi projekti Lietuvā (Kamanos NR, Ramsar site), sekmīgi izmanto mūsu metodisko pieredzi augstā purva un pļavu biotopu aizsardzībā un atjaunošanā.

29.04. 2006. Teiču dabas rezervātu darba vizītē apmeklēja Hortobagy Nacionālā parka administrācija no Ungārijas. Deviņu cilvēku delegāciju pārstāvēja administrācijas vadība un rendžeru – vides inspektoru nodaļas (kas ir atsevišķa organizācija Ungārijā) vadītāja. Kolēģus uzņēma Teiču DR administrācijas direktors Juris Jātnieks. Arī viņi ievieš ES “LIFE” programmas projektu un it īpaši interesējās par projekta administrēšanu, funkciju un atbildības sadali, kāda tā bijusi mūsu projektā – kā esam pamatojuši izmaiņas projekta budžetā, kas šobrīd ļoti grūti izdarāms. Ungāru kolēģi izteica patiesu izbrīnu, kā mums izdevies sekmīgi iegādāties 29 zemes īpašumus dabas aizsardzībai tik ierobežotā, 4gadu  laika periodā, kā arī ar baltu skaudību uzklausīja informāciju, par to, cik Latvijā sekmīgi tiek ieviesti Agro – vides pasākumi, un cik daudz lauksaimnieku piesakās apsaimniekot bioloģiski vērtīgās pļavas. Ungārijā 2 reizes ilgākā laika periodā (Ungārijā 4 gadi, Latvijā –2 gadi) apsaimniekošanai pieteikti tikai 20% no bioloģiski daudzveidīgajām pļavām. Latvijā – vismaz 80% ! Teiču rezervāta tuvumā vizītes laikā mums laimējās redzēt 11 rubeņus, vēl ligzdošanas teritorijas neieņēmušas 9 dzērves un dzelteno tārtiņu. Ungārijai migrāciju laikā cauri lido desmitiem tūkstošu dzērvju, taču Hortobagy Nacionālā parka darbinieki vēl nekad šos putnus nebija redzējuši dabiskā sūnu purvā…! Sugu daudzveidība un biotopu dabiskums, bebru darbības rezultāti, lauksaimnieku un mežsaimnieku salīdzinoši tolerantā attieksme pret tiem, un galvenais - projekta laikā sasniegtie paliekošie rezultāti dabas aizsardzībai, atstāja ļoti pozitīvu iespaidu par dabas aizsardzību Teiču dabas rezervātā un Latvijā kopumā.

Šī gada 14.maijā, Teiču dabas rezervāta administrāciju un rezervāta teritoriju apmeklēja Zviedrijas Vides Aizsardzības aģentūras (“Swedish Environmental Protection Agency”) darbinieki. Zviedrijas VAA ir galvenā vides aizsardzības iestāde valstī. Tā bija darba vizīte, kopumā 14 cilvēki, kurus pārstāvēja Zviedrijas VAA Dabas aizsardzības un apsaimniekošanas daļas (Management division) vadītājs Pērs Magnuss. Kolēģus uzņēma Teiču DR administrācijas direktors Juris Jātnieks. Tikšanās izcēlās ar skandināviem raksturīgo lietišķumu un precīzu laika plānojumu – 5 stundās apmeklējām vairākas vietas Teiču rezervātā un Barkavas ozolu audzi, kopumā nobraucot 170km. Visvairāk kolēģus interesēja dabisko mitrāju ekosistēmu piemēri, to saglabāšanas un atjaunošanas pieredze. Lai gan Zviedrija ir mežu lielvalsts, dabisko mežu ir mazāk par 1% no mežu kopplatības, tie stipri fragmentēti. Mitrāji praktiski nosusināti un valstī ir tikai divas reprezentatīvas augsto purvu teritorijas Zviedrijas dienvidu daļā – Storemose NP & Ramsar site un Komose NR & Ramsar site, kas ievērojami mazākas par Teiču rezervāta augstā purva daļu. Zviedru speciālistiem mūsu pieredze un it īpaši purva biotopu atjaunošanas rezultāti bija pārsteigums. Viņi atzina, ka gan mūsu administrācijas gan Latvijas dabas aizsardzības praktiskā pieredze nav pienācīgi starptautiski novērtēta un ir daudzas lietas, no kurām varētu mācīties mūsu ārzemju kolēģi. Kā īpaši bioloģiski vērtīgi biotopi zviedriem šķita melnalkšņu dumbrāji Teiču rezervātā, ozolu un ošu audzes Barkavas ozolu audzē. Prieku un pārsteigumu viņos izraisīja jaunā izziņas taka (0,2 km) ko esam izveidojuši pie Administrācijas ēkas – tā ietver gan melnalkšņu dumbrāju ar vairākiem mežu atslēgas biotopu elementiem, kur var laimēties dzirdēt un redzēt 3 dzeņu sugas un meža pūci, gan arī Ļaudonas muižas drupu elementus, ko paši mēs vērtējam kā “nesakoptu miskasti”, bet kolēģi ieteica to uzskatīt par vietu, kur varētu būt kalcifīlas augu un sūnu sugas, kā arī rast patvērumu akmens cauna vai kāda sikspārņu suga. Vērtīgākās atziņas priekš mums – Zviedrijas saimnieciskajos mežos ir divas prioritātes – koksnes produkcijas ražošana un Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, turklāt abas ar vienlīdzīgu nozīmi, valsts atbalstu un finansējumu!!! Dabas aizsardzības jomā strādājošie eksperti galvenokārt ir ekologi, jo atsevišķu sugu pētījumi un monitorings Zviedrijā pakāpeniski zaudē aktualitāti – daudz nozīmīgāka ir spēja novērtēt visas ekosistēmas (purvs, mežs, pļava, u.c.) dabiskumu, un attīstības tendences lai plānotu atbilstošus aizsardzības pasākumus.